Дания

10

Baltijas Starptautiskā Akadēmija

Professionālā programma

« Tūrisma un viesmīlības vadība»

Referāts

Dānija

1.kursa studente

Dienas nodaļas

Kristīna Aleksejeva

Studenta biļetes numurs:             

DA1A083

Priekšmets «Professionālā latviešu valoda»

Pasniedzējs: doc.V.Rumjanceva

Daugavpils 2011

Saturs

Ievads................................................................................................ 3 lpp.

Ģeogrāfiskais stavoklis .................................................................... 4 lpp.

Klimats...............................................................................................5 lpp.

Ekonomiskais stāvoklis......................................................................5 lpp.

Tūrisms...............................................................................................6 lpp.

Izmantotie avoti..................................................................................10 lpp.

Ievads

Gadsimtiem senā Dānijas vēsture, daudzie pagātnes pieminekļi, pirmatnējais dabas skaistums, mazie attālumi starp apskates objektiem, kā arī klusa, izmērīta dzīve iegrimdē viesus neparastajā pasaulē. Dānija - burtiski nozīmē fantastisku valsti, un šī definīcija ir ļoti piemērota, jo šeit ir dzimis vislielākais, pasaulē arvien zināms, teicējs Hans Christian Andersen.Tā ir valsts par labo karali un karalieni, rūķiem un trolliem, pašaizliedzīgājām meitenēm un niķīgajiem zēniem. Tas ir neāpdzivotās pludmales ar balto smilti, fjordi un līči,kalni un klinti, senās pilsētas un smaidīgie cilvēki.

Dānija ir neliela Skandināvijas valsts. Tūristu vidū tā ir pazīstama arī kā „Zaļā pērle”. Šī valsts ir slavena ar savu ekoloģisko vidi un tīrumu. Kad jūs dodaties uz jebkuru Dānijas pilsētu,pirmais, kas duras acīs – tas ir pārsteidzošs tīrums visur,mājās likas par svaigi nokrasotām, bet parki apkārt par netipiski spilgtiem.

Dānija - tas ir diezgan populārs tūrisma virziens. Katru gadu tūkstošiem tūristu brauc uz šejeni no visām valstīm. Jebkurā gadalaikā ceļojumi uz Dāniju baudā apskaužamu popularitāti, tā ir lieliska iespēja uzzināt par lielu Dānijas vēsturi, apmeklēt unikālas atrakcijas un apskatīt daudzus pieminekļus. Katru gadu valsti apmeklē 2.-4.mljn. ārzemju tūristu – galvenokārt no Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, ASV un Lielbritānijas.

No VIII līdz XI gadsimtam dāņi bija pazīstami kā vikingi. Kopā ar norvēģiem un zviedriem viņi iekarojā kolonijas, devās laupījumos un tirgojās visos Eiropas nostūros. Šodien dāņi lepojas ar savas valsts labklājību un visiem iedzīvotājiem pieejamo sociālo aizsardzību.

Dānijas Karaliste ir Ziemeļeiropas valsts, aizņem pārejas stāvoklis starp kontinentālo Eiropu un Skandināvijas pussalu. Pastāv kā neatkarīga karaliste, no 9. gs. m. ē.

Valsts platība ir 43 093 kvadrātrilometri (izņemot Grenlandi un Farēru salus). Iedzīvotaju skaits ir aptuveni 5 468 120 cilvēku (2007.gada jūlijs), no tiem 97 % ir dāņi. Pastāvošas reliģijas: luterāņi 95 %; citi kristieši (baptisti un katoļi) 3 %; musulmaņi 2%.

Dānijas galvaspilsēta - Copenhagen (1,7 miljoni). Lielākās pilsētas ir Aarhus (277 tūkstoši), Aalborg (159 tūkstoši), Odense (182 tūkstoši).

Valsts pārvaldes forma ir parlamentāra monarhija, bet administratīvais iedalījums iekļauj 12 āmtes un 2 pilsētu āmtes.

Valsts ģeografiskais stāvoklis

Dānija ir vistālāk uz dienvidiem esošā Skandināvijas valsts. Tās unikālā īpašība noslēgta ģeografiskajā atrašanās vietā - tai, bijot par gandrīz salu valsti, ir visgarākā piekraste starp citām Ziemeļeiropas valstīm - vairāk nekā 7000 kilometri. Interesants fakts ir arī tas, ka valsts iekšā nav iespējams atrast tādu vietu, kas neatradītos 60 km attālumā no jūras.

Dānija aizņem Jitlandes pussalu un 406 dažāda lieluma salu starp Ziemeļjūru rietumos un Baltijas jūru austrumos. Sauszemes robežas Dānijai ir tikai ar Vāciju Jitlandes pussalas dienvidos. Jitlandes pussalu un Skandināvijas pussalu atdala Skageraka , Kategata un Ēresuna (šaurākā vieta tikai 4 km plata) šaurumi. Starp salām: Lielais un Mazais Belts. Šaurumi ir ļoti svarīgi kuģu ceļi.

Rietumu un ziemeļrietumu Jitlandes krastu, ko raksturo sekla piekrastes zona un smilšu kāpas, gandrīz nepiemērota kuģošanai.Jitlandes austrumu krastam un Dānijas salu krastiem ir raksturīgs stiprs sadauzījums, tur ir daudz stāvvietu un līčū, kas veido labu dabisko ostu.

Dānijai pieder Farēru salas Atlantijas okeānā (1,4 km ²), kā arī pasaules lielākā sala Grenlande (2176 kv km.), kas bauda iekšējo autonomiju. Farēru salām, ko iedzīvotāju skaits ir aptuveni 50 tūkstoši cilveku, ir pat sava valdība, parlaments un valūta. Savukārt, Grenlandes platība vairāk nekā 50 reizes lielāka nekā Dānijā, un tās iedzīvotāji (aptuveni 59 tūkstoši cilvēku) sastāv no inuītu (eskimosi), Grenlandiem un dāņiem.

Dāniju dēvē par vislīdzenāko zemi pasaulē.Lielāka daļa no valsts teritorijas sastāv no viļņotiem līdzenumiem un zemiem, dažkart krasi slīpiem kalniem. Tās augstākie kalni nesasniedz pat 200 m v.j.l. atzīmi. Augstākais punkts - Īdingskovhejs 173 m v.j.l. un atrodas Jitlandes austrumos, bet viszemāka - Lammefjords 7 m v.j.l. atrodas ši pussala rietumu piekrastē. Menas salā atrodas burvīgi skaistas balta krīta klintis, kas sniedzas līdz 100 m augstumam.

Lielāko teritorijas daļu (65%) aizņem auglīgi līdzenumi, aramzemes. Ledājam atkāpjoties, te nogulsnējās bieza nogulumiežu sega, izņemot Bornholmas salu, kas ģeoloģiski saistīta ar Skandināvijas pussalu.

Dānija - valsts ar daudziem ezeriem, kas dažkārt veido grupas.Galvenie ezeru rajoni: Jitlandes austrumu daļa un Zelandu salas ziemeļu daļa. Lielākai daļai ezeru ir ledus izcelsme.

Klimats

Klimats maigāks un mitrāks, siltāks kā citās Skandināvijas valstīs. Ziemas vējainās, bez sala; vasaras-vēsas un lietainas, jo jūtama siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme. Ziema vairumā ir mākoņaina, bet vasara saulaina. Gada vidēji ir 160 lietainas dienas- tātad gandrīz puse. Janvāra vidējā temperatūra ir +5 ° С , jūlija: +20 ° С. Tā kā laikapstākļi ir nepastāvīgi, ieteicams paņemt siltākas drēbes, vējjaku, lietussargu vai lietusmēteli. Maksimālais nokrišņu daudzums galvenokārt rudenī un ziemā un minimālais - pavasarī un vasaras sākumā. Nokrišņi lielākoties lietus veidā.

Ekonomiskais stāvoklis

Dānijā ir labs ekonomiskais stāvoklis. Stabilā un attīstītā ekonomika nodrošina augstu dzīves līmeni. 81% no visiem Dānijas iedzīvotājiem strādā, tas ir vecums no 14 – 64 gadiem, ES valstīs vidējais rādītājs ir par 16% zemāks.

Dānijā ir nenozīmīgi izrakteņu noguldījumi, starp tiem irnaftas un dabas gāzes (aptuveni 70-80 miljoni kubiskmetri) Ziemeļjūras kontinentālajā šelfā, kā arī brūnogles. Lielākā daļa izejvielu un enerģijas resursu valsts importē. Augstas kvalitates lauksaimnieciska produkcija tiek eksportēta. Labi attīstītas arī tradicionālās nozares: pārtikas nozare (gaļa, zivis, augļi un dārzeņi, alus), kuģu būve, mašīnbūve (lauksaimniecības mašīnas), ķīmiska nozare (minerālmēslu ražošana), keramikas, cementa, mēbeļu un elektroniska nozares. Lai gan vadošā loma IKP ir rūpniecībai, lauksaimniecība ir lieliski izstrādāta un tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no vismodernākajām Eiropā. Tās galvenās priekšrocības - augsta produktivitāte un mehanizācijas līmenis. Aptuveni pusē no sēšanas platības audzē graudaugus (mieži, kvieši, rudzi, auzas), cukurbietes un kartupeļus. Liellopu, cūku un mājputnu audzēšana arī uzplauk. Liela ekonomiska nozīme zivsaimniecībai.

Tūrisms

Dānija atrodas tur, kur saplūst Eiropa, Skandināvija un Baltijas reģions.Valsts galvaspilsēta, Kopenhāgena, ir viena no lielākājām ostām pasaulē, kuru apmeklē okeana passažieru kuģi, un viens no lielākājiem eiropas un transkontinentālo gaisa parvādājumu centriem. Un ciktāl Dānija ir viena starp Skandināvijas valstīm ar dabisku robežu (Jitlandes pussala), karaliste vienādi pieējama gan tūristiem, kas atdod priekšroku gaisa transportam, gan tiem, kuri ceļo ar vilcienu vai automašīnu no Hamburga, Parīzes, Romas, Madrīdes.

Kopenhāgena, galvaspilsēta un viena no lilelākājām pilsētām valstī, atrodas Zelandes pussalā. Sala atrodas jūras šaurumā, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru. Vēstures centrs aizņem nelielu salas teritoriju.

Slotsholmen. Šodien ši sala ir atdalīta no pilsētas pamata daļas ar makslīgu kanālu Fredrihsholms. Slotsholmena salā novietots Danijas parlamenta ēka.

Uz rietumiem no Slotsholmen salas ir Town Halle un tas laukums ar tadu pašu nosaukumu.Town Halles ēkā, kas pēc savas būtības ir rātsnams, atrodas dažādu pilsētas pakalpojumu biroji. Ēka ir slavena ar saviem astronomiskajiem pulksteniem, kas rādā laiku dažādās pasaules daļās, planētu orbites kustību, ka arī Gregora n Juliankalendāru ievērojamākus datumus.

No laukuma savu izcelsmi ņem galvenais pilsētas rajons – Strogets. Rajons attēlo piecas ielas, kas bija pasludinātas par gājēju ielām 1962. gadā. Šeit atrodas lielāki pilsētas veikali. Strogetas rajonam pievienojas divi laukumi: Gammeltorv un Kongens Nytorv (Jauns karaļlaukums). Tas ir vislielākais Kopenhāgena laukums ar Karaļteātra ēkas fasādu, kur rīko Dānijas karaliskā baleta inscenējumus. Netālu no tas var apskatīt Šarlottenborga pili, tas iekšā atrodas tēlotājmākslas Karaliskā akadēmija. Uz dienvidiem no Town Hall laukuma ir Tivoli atrakciju parks, kas bija atvērts 1843. gadā. Tā ir viena no brīnišķīgajām un ar tūristiem apmeklējamām Kopenhāgenā vietām. Katru dienu viesus gaidā karuseli ar koka zirgiem,tūkstošiem laternu mirdzoši vainagi, zilbinoša uguņošana. Tivolī skan daudz mūzikas, un vakarā Zaļajā teātrī, pantomīmas teātrī un citos koncertlaukumos noritē džeza koncerti, mūsdienu izrādes un balets. Ik gadus Tivoli uzņem apmēram 4 mljn. viesu.

Uz ziemeļaustrumiem no pilsētas centra atrodas Amalienborg pils - Dāniskas karaliskas ģimenes rezidence, kura tika uzbūvēta XVIII gs. Šeit var redzēt karaliskas sargāšanas maiņu. Katrā pusdienā leibgvaržu rota senā formā skanīgi uzsit ar papēžiem pa bruģi. Daudzi aculiecinieki uzskata, ka sargāšanas maiņa Kopenhāgenā ir svinīgāka, nekā Londonā.

Tālāk uz ziemeļiem ir novietots Citadeles rajons, XVII gadsimta cietoksnis. Citadele arī šodien ir dāniskas armijas īpašums. Aiz Citadeles ostā viesu uzmanību saistā slavena kaparbrūna Nāriņas skulptūra, kas ir īsta pilsētas simbole.

Pie Dānijas ievērojamām vietām,kas ir novietoti galvaspilsētā, attiecas: Universitāte, kura ved savu vēsturi no 1479 g.; Karaliska Bibliotēka, kas ir nodibināta 1673. g. un kurai ir divarpus miljonu sējumu; Dāniska Karaliska Zinātņu Akadēmija, kas ir dibināta 1742. g. Kopenhāgenā daudz muzeju un gleznas galeriju - vispopulārāka vieta ir Nacionālais Muzejs un Karaliskais Tēlotājmākslu Muzejs.

Dažādas kafejnīcas, pabi un galvaspilsētas restorāni piedāvā viesiem ne tikai daudzveidīgas nacionālas cepešbļodas, bet arī delikateses no visas pasaules. Šeit apbrīnojamā veidā savienojas mājīgums, komforts un rosīga, nepiespiesta atmosfēra.

Kopenhāgena ir novietota uz vienas no īpaši lielām reģiona salām, Zēlandes. Uz dienvidiem no Zēlandes atrodas vēl trīs salas: Lollann, Fal'ster un Men,  visus tos savienoja ceļi un tilti. Tūristus šurp saista mazi provinciālās pilsētiņas, apburošie lauki, laucinieciskas baznīcas, vairākumā no kuriem saglabājās viduslaiku freskas; pasakainas karaliskas pilis, mājās aristokrātijas un skaistas dienestmuižas, kas atrodas rūpīgi koptos dārzos un parkos.

Dānija, kura stāv uz salām, saista viesu uzmanību ar savēju piekrasti . Šeit atrodas greznas vasarnīcas, bet gar krastu kursē jahtas: tos valstī ir diezgan daudz.

Dāniska province burtiski piepildīta ar vēstures iespaidojošajiem pieminekļiem, kuru var izsekot līdz vikingu laikmetam: kapu kupicas, rūnu akmeņi, pagātnes un baznīcas fortifikāciju būvju majestātiskas drupas ar izsenām freskām. Majestātiskas pilis un dienestmuižas tāpat ir kultūrvēsturiska Dānijas mantojuma daļa - to simti. Daži no šīm romantiskām būvēm ir atvērti plašai aplūkošanai, citos atļauts priecāties tikai ar parkiem, bet daļa no tiem ir pārvērsta pirmšķirīgajās viesnīcās.

Dānijas pilis ir visai interesantas. Četrdesmit kilometros no galvaspilsētas, uz piekrastes, atrodas El'sinor pils, kur tieca izdomātā prinča Gamleta dzīve. Pils ir skaista ar neieņemama romāņu skaistumu un atvērta apciemojumam. Tāpat netālu no Kopenhāgenas atrodas brīnišķīga gotiska Fredensborg pils - vasaras karalienes rezidence. Interesants un Frederiksborgsks pils, «Rung-stedlund» - zināmās rakstnieces Karen Bliksen māja. Tūristu ieverību pelna Luiziana, viens no labākajiem mūsdienas mākslas muzejiem Skandināvijā.

Desmit kilometros no Kopenhāgenas atrodas parks Baken - izklaižu parks, kurš ir pats vecākais pasaulē, viņam ir aptuveni 400 gadi. Tas otrais Tivo-vai, bet ar vēl lielāku bērnu atrakcijas daudzumu un lielu daudzumu restorānu. Trīsdesmit kilometros no Kopenhāgenas Roskille viesu uzmanību var pievērst vikingu Kuģu unikāls Muzejs, kur ekspozīcijā iztēlojas piecas izsenas tiesas.

Dānija ir novietota uz liela daudzuma salām, katra no kuriem ir apveltīta ar personīgo, neatkārtojamu atmosfēru un kolorītu. Viena no īpaši skaistājām vietām ir Bornhol'm sala, kura it kā pieceļojas no Baltijas jūras ar savējām stāvajām klintim, garājām smilšainājām pludmalēm, majestātiskajiem mežiem un mazajām idilliskājām pilsētiņām. Ir pievilcīga arī sala Fjun. Še, Odense (Fjuna galvaspilsēta), kur piedzima un pavadījā bērnību slavenais pasaku autors Hans Kristian Andersen. Fjun un viņam apkārtējas salas atšķiras ar šaurajām, līčainajām ielejām, nolaidenājiem pakalniem, vecajām pilsētiņām, noslēpumainajām senajām pilīm un gleznainajām dienestmuižām. Mājā, kur veica bērnu gadus Andersen, tagad ir ierīkots muzejs, bet netālu no viņa tāpat atrodas Karla Nil'sena muzejs, viena no lielākājiem Dānijas komponistiem.

Orhus ir galvenā Jutlandijas pilsēta un otra pēc lieluma Dānijas osta, kā arī augstskolas pilsēta. Tas piedāvā tūristiem lielu veikalu daudzumu, izklaides iespēju, teicamu restorānu, mājīgu kafejnīcu un rosīgu nakts dzīvi. Pašā Orhusa centrā ir novietota Vecpilsēta - mīlestīgi restaurēto ēku savdabīgais kvartāls, kas ir saliktas no visas Dānijas ar vecas dāniskas provinciālas pilsētiņas atmosfēras atdarināšanas mērķi. Uz ziemeļiem un dienvidiem no Orhusa atrodas atpūtas zonas ar mežiem un pludmalēm, bet Jutlandijas austrumdaļa lepojas gandrīz ar simtu iespaidīgu pilu un dienestmuižu ar lieliskiem dārziem. Vikingi atstāja savējo miņu pa visu Jutlandiju, piemēram Jellinge, kur atrodas vislielākās kapu Dānijas kupicas un, kur tūkstoš gadu atpakaļ karalis Gorm Vecāks un viņa dēls karalis Garol'd Zilzobs uzstādīja divus piemiņas akmeņus, vienu no kuriem nereti sauc par Dānijas «liecību par dzimšanu.

Bil-lunde  ir mūsdienīga feju valsts - Parks Legoland. Tā ir tehnisku fantāziju vesela valsts, kura ir radīta no pasaulslaveniem būvklucīšiem „Lego”. Šeit var pastaigāt pa mazu, rotaļlietu Kopenhāgenu ar karalisku pili un gvardistiem, kuri pamira sargāšanas maiņas gaidās. Blakus sēž dižens pasaku autors Andersen, kas ir arī izdarīts no konstruktora detaļām. Tuvumā legolendas Kopenhāgenas atrodas indiāņu izdomātā valsts ar alām, ar briesmoņiem un mūsdienīgajām atrakcijām. Spilgtā rotaļlietu Legolendē viss ir izdarīts ar neticamu rūpību un mīlestību, tādēļ tā ir vieta, kur ir vienmēr rosīgi un kas izsauc gan bērnu, gan pieaugušo neatdarināmu sajūsmu. Legolend ir atvērts apmeklētājiem no aprīļa sākuma līdz septembra beigām. Ik gadu vietu apciemo aptuveni 1 mnl apmeklētāju.

Uz augsta pakalna, pašā Kollinga centrā, ir novietots «Kol-linghus» - bijusī karaliskā pils, kas ir uzbūvēta 1268. g., kura nesen tika restaurēta un rezultātā izveidojās arhitektonisks šedevrs ar viduslaiku pils un mūsdienīgas dāniskas arhitektūras unikālu maisījumu.

ZiemeļJutlandes diženas ainavas ir pievilcīgas gan lokāliem, gan ārzemju tūristiem. ZiemeļJutlandē atrodas Rol'd Skou - pakalni,segti ar viršiem un pats lielākais mežu valsts masīvs.Dabas parkā Himmerland pie atpūtnieču pakalpojumiem ir taku sistēma aptuveni 300 km garumā. Galvena reģiona pilsēta ir Ol'borg - zināms ar savējiem trīssimt restorāniem, kā arī ZiemeļJutlandes Mākslas Muzeju, kur ir salikti mākslas darbi no visas pasaules, radīti no 1900. g. Līdz mūsdienām.

Nelieli attālumi un brīnišķīgi sakārtota infrastruktūra, kā arī augsts servisa līmenis piesaista Dānijā daudzus viesus, lai piedalītos konferencēs, kongresos, izstādes un korporatīvas tikšanās.

Nepieciešams atzīmēt, ka Dānijā nozīmīgi līdzekļi tiek vērsti uz apkārtējas vides apsardzi, un - rezultātā - apkārtēja jūra, iekšējas ūdenstilpnes ekoloģiski ir laimīgas un tīras. Tīra apkārtēja vide ir it kā aktīvas atpūtas dažādu veidu sākumpunkts, ko var baudīt visu gadu: velosipēdu pastaiga, golfs, jāšana, kempings, jahtings, vindsērfings, zveja.

Pie tūristu pakalpojumiem Dānijā ir visu cenu kategoriju daudzveidīgas viesnīcas. Tie ir tīri un mājīgi, vairumā no tiem ir restorāni, kafejnīcas, bari vai bufetes. Daudzās viesnīcās brokastis iekļauts numura cenā. Svarīgi, ka viesiem ir liela izvietojuma līdzekļu izvēle, viņi var atpūsties gan romantiskajās pilīs un senajās dienestmuižās, gan mūsdienīgajos kempingos un jaunatņu viesnīcās.

Runājot par tūrisma attīstības tendencēm, nepieciešams atzīmēt, ka galvenā tūrisma veidošanas valsts Dānijai ir Vācija, kura dod aptuveni 40% visu tūrisma dienu.Skandināvijas valstu iedzīvotāju vidū īpaši populāras Eiropas valstis, vairakumā tā ir Vācija (īpaši populāra dāņiem), Francija, Lielbritānija, Polija, kā arī Vidusjūras valstis.

Izmantotie avoti:

       Романов А.А., Саакянц Р.Г. География туризма: Учебное пособие. 3-е издание. 2004.

       http://www.krugosvet.ru/enc/strany_mira/DANIYA.html

       http://www.okeantravel.com/daniya.html

       http://europa.eu/about-eu/countries/member-countries/denmark/index_lv.htm

       http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=19