Vakuumsūkņa VVC 1/0 ekspluatācija un remonts

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Izm

Lapa

Dokum.Nr

Paraksts

Datums

Izstrādāja

J.Pantelejevs

Vakuumsūkņa VVC 1/0 ekspluatācija un remonts

Litera

Lapa

Lapas

Pārbaudīja

S. Pomozova

K

5

17

A     Apstīpr.

A.Imanta

OMTK     M - 83

Ievads[3.]

         Vakuumsūknis tiek uzstādīts AS “Ōlainfarm”. Vienkāršs un tradicionāls dizainu ITALVACUUM vakuuma sūkni kopā ar novatoriskiem tehniskiem risinājumiem, piemēram, jaunā eļļošanas sistēmas LUBRIZERO par vakuuma, destilēšanu un reakciju un kristalizāciju. ar visbiežāk Solvents un arī visvairāk agresīvu onessūkņiem, kas ir gandrīz noteikti līdz nulles atkārtoti neizmantojamu naftas patēriņu vakummsūkņiem, kas ļauj arī izmantot sintētisko FDA neapstiprinātas eļļas, lai SAURUS939 īpaši piemērots Ķīmijas un farmācijas galvenajiem procesiem, piemēram, žāvēšanu, SAURU939 Vakuuma sūkņi nodrošina:

Jaunās SAURUS939 vakuumsūkņi var sūkāt visbiežāk šķīdinātājus, piemēram, methylic spirtu, ethylic spirtu, hloroformu, acetons, Acetāts Etil, metil hlorīdjonu, benzolu, toluolu, Isopropylic spirts, etanols un Ethilic ētera Methanole un Eptane.                                     Jaunās SAURUS939 vakuumsūkņi var sūkāt agresīvus šķīdinātājus, piemēram, sālsskābi, etiķskābi, hlorbenzols, dimetilformamīdu, akrila nitrila, dihloretānu, cikloheksāna un pridine un dimetilsulfoksīds un Dyclormethane

Privātā kompānija ITALVACUUM, tika nodibināta 1939.gadā, распологается Borgaro Torinese, Itālija, starptautiskas lidostas tuvumā - Torino - Caselle.

Pateicoties savējai 70-gadīgajai pieredzei, ITALVACUUM ir viens no līderiem vakuumu kaltētavu ražošanā

tīrām ķimikālijām, naftas produktu, farmaceitiskai produkcijai, kā arī ekoloģiska vakuuma sfērā ar vakuumu pumpjiem, kas ir līdz šim nepārspēti круглосуточной

darbi ir īpaši smagos nosacījumos. Sākot ar vakuumu virzuļsūkņu studēšanu ķīmiskai un farmaceitiskai rūpniecībai, kompānija ITALVACUUM auga un attīstījās, pilnveidojot vakuumu kaltētavu sistēmu savējo ražošanu, kas ir gan stacionāras, gan griezošās. Iegūtas pieredzes rezultāts ir starptautiski patenti, kā arī jaunas tehnoloģijas, kā piemēram, vakuumu kaltētavu sistēmas ar saekselē iespēju CRIOX tipa pulverī, un vakuumu kaltētavu skapjos ar jaunu patentētu многоструйным iesmidzināšanu sistēmai MULTISPRAY "attīrīšanas vietā" , piekristā FDA. ITALVACUUM izlaiž tāpat dinamiskas bungu kaltētavas un vakuumu virzuļsūkņus, kuri pilnībā ir atjaunināti pateicoties materiālam, kas nesatur eļļu, kas ļāva radīt jaunu modeļu SAURUS939 rindu.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

6

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

1. Sūkņa darbība un uzbūve[4.]

1.1 Iepriekšēja kontrole[4.]

Ja kompresors atradās uz glabāšanas vairāk kā 6 mēnešus, pārbaudiet konservācijas stāvokli.

Pārbaudiet uzmavas un skriemeļa centrējumu.

Pārbaudiet peļutakas nostiepumu.

-Pārbaudiet vai griežas sūkņa valnis brīvi ar rokām.

-Pārbaudiet, lai aizsardzības līdzekļi būtu pareizi uzstādīti un iestiprināti.

Piepildiet sūkni  ar eļļu.

1.2 Pirmā palaišana[4.]

Atveriet taisošo ciet atloku.

Pārbaudiet, lai drošības atloks būtu uzstādīts saskaņā ar akordstrādnieks

nozīmei.

Pārbaudiet griešanas virzienu, izmantojot īsa riesta pulsāciju

Atveriet atvēsinošās ķēdes atloku. Iekļaujiet kompresoru.

Paaugstiniet darba spiedi pakāpenisks, kamēr netiks sasniegts

normatīva nozīme.

Pēc apmēram 10/20 minūtēm pārbaudiet, lai nebūtu nekādas noplūdes

eļļas un dīvainu skaņu vai vibrācijas, ja tādas problēmas ir atklātas,

nekavējoties apstādināsiet kompresoru.

1.3 Darbība[4.]

RО sēriju kompresori ir vakuumu pumpji ar atzinīgu cilindra apjomu, iekļaujoši divus salāgotos rotorus, kuri griežas iekšpus korpusa, kam ir forma ciparu 8.

Ienākošā gāze nonāk lamatās izplatījumā, kurš izveidojas starp korpusu un atkopj caur atveri. Darba spiede top zem pretestības darbības, kura satiek gāzi, atkopjošs no ierīces.

Jauda ir proporcionāla griešanas ātrumam arī gandrīz pastāvīga, kad izmainās darba spiede.

1.4 Konstrukcija[4.]

Korpusu aizvēra uz abas beigām vāki, kuros ir izvietoti apvalki noblīvējumiem un gultņiem.

Rotori ir sinhronizēti ar zobrata palīdzību ar sarežģītajiem robainajiem riteņiem.

Klauniem ir labirintu noblīvējumi, gāzes noplūde taisās uz speciāliem gaisīgiem izplatījumiem vākos un izlaižas atmosfērā. Divi krājumi ir uzstādāmi vākos, kuri darbojas kā eļļas savācējs un sinhronizējošā zobrata smērei.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

7

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

2. Sūkņa sagatavošana remontam[1.]

    Sūknis apstādināšana.

-Ja iespējams, aizdabūsiet pretēju spiedi.

-Pārtrauksiet elektroapgādi. Sūknis var būt tāpat apstādināts pie esamības pretējas spiedes, bet elektrodzinēja riesta augstas pārņemšanas dēļ, var parādīties problēmas ar elektrisku ķēdi. Pārbaudīt, lai sūkņa bremzēšana būtu viendabīga un bez vibrācijām.

Aiztaisiet ķēdi ar atvēsinošo ūdeni.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

8

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

3.Sūkņa remonts[1.]

3.1. Slīdgultņu remonts[2.]                                                                                          

  Slīdgultņu berzes virsmu nodilums rada šo virsmu ģeometriskās formas izmaiņas — urbums kļūst ovāls, turklāt uz virsmām rodas risēs un ierāvumi. Dažreiz nodilums ir tik liels, ka gultņu eļļošanas rievas gandrīz pilnīgi zaudē savu apveidu, bet gultņa regulēšana nodiluma kompensēšanai kļūst neiespējama. Gultņos novērojama arī babīta slāņa izdrupšana un atslāņošanās.

Ja vārpstas rēdzes un gultņa nedalāmā  ieliktņa urbuma nodilums pārsniedz pieļaujamo lielumu, vārpstu slīpē, bet ieliktni appmaina pret jaunu ieliktni, kura urbums pēc izmēra atbilst noslīpētajai vārpstas rēdzei. Gultņiem ar vairākiem ieliktņiem atjauno pareizu urbuma ģeometrisko formu un eļļošanas rievas. Remontējot šos gultņus, jānodrošina arī sprauga eļļas slānim, remontējamā gultņa un citu attiecīgās vārpstas gultņu urbumu asu sakrišana, kā arī ieliktņu cieša piegulšana gultņa korpusam un vākam.

Stipri nodilušus dalāmos gultņus remontē  šāberējot. Vispirms apstrādā apakšējos ieliktņus. Vārpstas (vai darbvārpstas) rēdzes vienmērīgi pārklāj ar plānu krāsas slānīti, bet pēc tam vārpstu ar nokrāsotajām redzēm novieto uz apakšējiem ieliktņiem.Sāberēšanu veic pēc krāsas nospiedumiem, mainot šābera virzienu katrā nākamajā darba gājienā. Sāberēšanas laikā ieliktņiem ar ārējo virsmu cieši jā-pieguļ gultņa korpusam, tādēļ

ieliktni nostiprina ar piespiedējiem Ja tas kautkāda iemesla dēļ nav iespē-jams, jāievēro šāds noteikums:vietas ar krāsas nospiedumiemieliktņu dalījuma vietas tuvumājāšāberē tikai tad, ja krāsas pēdas pilnīgi noteikti parāda, ka vārpstā nepieskaras ieliktņa vidum. Ja šo noteikumu neievēro, t. i., šaberebez izņēmuma visas vietas, kur ir krāsas nospiedumi, pēc augšējā ieliktņa uzlikšanas un nostiprināšanas abu ieliktņu iecirkņi dalījuma vietas tuvumā ciešāk piespiežas korpusam, tādēļ šeit starp vārpstas rēdzi un ieliktņiem veidojas palielināta sprauga, kura jāsamazina, veicot papildu šāberēšanu.

Kad apakšējā ieliktņa šāberēšana ir pabeigta, rupji piešāberē augšējo ieliktni, rīkojoties tāpat kā apakšējā ieliktņa šāberēšanas laikā. Pēc tam veic abu ieliktņu galīgo šāberēšanu. Pirms šāberēšanas vārpstu ar nokrāsotām rēdzēm novieto uz apakšējiem ieliktņiem, uzliek augšējos ieliktņus un ar skrūvēm pievelk vāku pie korpusa. Pievilkšanas spēkam jābūt tādam, lai vārpstu gultnī varētu pagriezt ar grūtībām. Pēc dažiem vārpstas apgriezieniem noņem vāku un pēc krāsas nospiedumiem galīgi piešāberē katru ieliktni. Pēc remonta pabeigšanas gultņu uzgriežņus pievelk krustiskā secībā, pakāpeniski palielinot pievilkšanas spēku.

Dažreiz pēc ieliktņu šāberēšanas pārbauda eļļas spraugu gultnī. Sajā nolūkā starp vārpstas rēdzi un ieliktņiem, kā arī ieliktņu dalījuma vietās ieliek tievas stieplītes vai svina plāksnītes 4 un 5, bet pēc tam iespējami cieši savelk gultņa augšējo un apakšējo daļu. Saplacinātās plāksnītes izņem un ar mikrometru izmēra to biezumu. Starpība starp augšējās saplacinātās

plāksnītes biezumu un apakšējās plāksnītes biezumu vienāda ar spraugu starp ieliktņiem un vārpstu. Ja sprauga nav pietiekama, papildus jāšāberē ieliktņu iekšējās virsmas, bet, ja sprauga ir pārāk liela, jāsamazina starplikas biezums vai arī starplika jāapmaina pret citu. Gadījumos, kad gultņa ieliktņu nodilums ir tik liels, ka nav iespējams nodrošināt nepieciešamo uzspīlējumu, izgatavo jaunus ieliktņus.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

9

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

Regulējamiem nedalāmiem gultņiem, kuru ieliktņu  ārējā virsma ir koniska un kuriem ir

atspiedējskrūves, nodilušās iekšējās cilindriskās virsmas (darbvirsmas) remontē, veicot šāberēšanu, kuras procesā vairakkārt ievieto vārpstu gultnī, lai pārbauditu salāgojuma ciešumu. Sajā nolūkā atskrūvē atspiedējskrūvju uzgriežņus, atbrīvo uzgriezni un nedaudz pievelk uzgriezni  (ieliktnis pārvietojas attiecībā pret korpusu uz uzgriežņa pusi un saspiežas). Pēc tam pievelk skrūvju  uzgriežņus  (skrūvju konis¬kās galvas  atrodas ieliktņa izgriezumā, kuram ir tāds pats profils). Beigās pieskrūvē uzgriezni . Gultņos, kuriem nav atspiedējskrūvju, uzspīlējuma regulēšanai izmanto bērza, ozola, fibras vai cita plastiska materiāla starpliku. Starplikas elastības dēļ vienlaicīgi iegūst arī ieliktņa ciešu salāgojumu ar korpusu.

    Lai šāberējot varētu ērti pārklāt ar krāsu gultņa ieliktņa iekšējo virsmu, vārpstas (šajā gadījumā  darbvārpstas) cilindriskajai redzei pieļaujams neliels koniskums, kas nepārsniedz 0,01 mm uz visu rēdzes garumu. Sādu darbvārpstu gultnī ievada ar to redzes galu, kuram ir mazākais diametrs. Līdz ar to krāsas nospiedumi uz gultņa iekšējās virsmas netiek izkropļoti, kam ir ļoti liela nozīme gultņa kvalitatīvā pielāgošanā, veicot šāberēšanu. Galīgo šāberē- šanu var ērti izpildīt pēc gaismas plankumiem (atspīdumiem), kas novērojami uz gultņu virsmām pēc tam, kad gultņos vairākkārt apgriezta darbvārpsta ar nenokrāsotām rēdzēm.

   Sāberēšana jāturpina arī  tad, ja krāsa vienmērīgi sadalās pa visu gultņa aploci un nosedz 70... 75% virsmas (nedrīkst papildus pievilkt gultni). Pielāgošanu uzskata par ļoti kvalitatīvu, ja gultņa augšējā daļā krāsas nospiedumu nav apmēram uz 1/5 no gultņa iekšējās virsmas laukuma, kad darbvārpstas rotācijas frekvence ne¬pārsniedz 800 apgr./min un rēdzes diametrs nav lielāks par 80 mm, un 1/3 no šī laukuma, kad darbvārpsta, kurai ir tāds pats rēdzes diametrs, rotē ar lielāku frekvenci.

Pievelkot gultni, var gadīties, ka ieliktnis ar savu nokāpi atduras pret uzgriezni un nav uz kā uzskrūvēt uzgriezni. Tas notiek tādēļ, ka ieliktņa vītņotā daļa, uz kuras uz skrūvē uzgriezni , ir ievērojami pārvietojusies uz uzgriežņa pusi. Sādu ieliktni apmaina pret jaunu vai arī tā ārējai virsmai uzklāj metāla slāni. Atjaunoto ieliktni apvirpo un pielāgo korpusam, frāzējot paplašina starplikai vai atspiedejskruvju galvām paredzēto izgriezumu un pēc ieliktņa ievietošanas korpusā sāk iekšējās virsmas šāberēšanu.

Gultņus, kuru ieliktņiem ir koniska'iekšējā  un cilindriska ārējā virsma, daudzos gadījumos arī remontē, šāberējot ieliktņus pec krāsas nospiedumiem vai gaismas plankumiem. Pēdējos darba gājienos krāsas nospiedumiem reljefāk jāizceļas ieliktņa tievākaja galā. Ra- diālspraugu starp darbvārpstas rēdzi un gultņa ieliktni regulē, ieliktni aksiāli pārvietojot ar uzgriežņiem.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

10

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

    Remontējot gultņus, bieži izmanto bimetāliskus ieliktņus, kuru ārējā daļa izgatavota no čuguna vai tērauda, bet iekšējais 1,5... 3 mm biezais slānis — no bronzas, kas uzklāta pēc centrbēdzes pa¬ņēmiena. Bimetalisko ieliktņu priekšrocība ir tā, ka tiem piemīt bronzas gultņu antifrikcijas īpašības, bet to izgatavošanai nepieciešams daudz mazāk krāsainā metāla nekā bronzas gultņu izgatavošanai, tādēļ tie ir ievērojami lētāki. Lai izgatavotu bimetālisko ieliktni, čuguna vai tērauda sagatavi apvirpo, atstājot garumam un ārējam diametram uzlaidi galīgajai apstrādei. Sagataves urbumu izvirpo par 3 ... 6 mm lielāku nekā nominālais diametrs ar tādu aprēķinu, lai bronzas slānis pēc tīrās apstrādes būtu 1,5.. .3 mm biezs, (atkarībā no ieliktņa diametra).

    Gultņus ar babīta ieliktņiem lietderīgi atjaunot, no jauna ielejot gultnī babītu. Sajā  nolūkā ieliktni sakarsē līdz 240. . . 260 °C tempe-ratūrai, pēc tam izlej izkusušo metālu, notīra no ieliktņa babīta paliekas un netīrumus, attauko un alvo ar lodi FIOC-30 vai nOC-50. Tūlīt pēc alvošanas (ne vēlāk kā pēc 7 ... 10 s) ielej babītu (lielāks pārtraukums starp operācijām samazina babīta un pamatmetāla savienojuma stiprību, jo alvojumā parādās oksīdu plēves, tādēļ babītu izkausē jau alvošanas laikā). Babītu kausē tērauda tīģeļos, turklāt temperatūrai jābūt ne augstākai par 426 °C (babītu nedrīkst pārkarsēt, jo tad izdeg atsevišķi sakausējuma komponenti). Lai samazinātu sārņu veidošanos, babītu pirms izkausēšanas saslapina cinka hlorīda ūdens šķīdumā, bet, lai novērstu izkusušā metāla virsmas oksidēšanos, tam uzkaisa smalku kokogles slāni.

    Pirms babīta ieliešanas .dalāmo ieliktni samontē, dalījuma vietās ieliek starplikas un sastiprina ar skavām. Pēc tam ieliktni novieto uz paliktņa un ieliek tajā ar krīta šķīdumu nokrāsotu koka vai metāla stieni, kura diametrs ir nedaudz mazāks par rēdzes diametru. Izkausēto babītu ielej spraugā starp stieni un ieliktni. Liešanas kva¬litāti pārbauda, izdarot ārēju apskati un viegli piesitot ar āmuru. Babīta virsmai jābūt gludai, bez bedrītēm, blāvi sudrabotā krāsā, bet skaņai, izklaudzinot ieliktni, jābūt dzidrai, metāliskai (šķindoša skaņa liecina par babīta sliktu saķēri ar ieliktņa metālu). Gadījumos, kad jāizgatavo daudz ieliktņu, izmanto centrbēdzes paņēmienu, šim nolūkam pārkārtojot virpu vai kādu citu piemērotu darbmašīnu.

3.2.Klaņu remonts [1.]

   Sūkņos, kompresoros un tvaika mašīnas izmanto dažāda veida klaņus, tomēr visu klaņu darbības apstākļi un tiem izvirzītās prasības principā ir vienādas. Klanis sastāv no detaļām, kas darbības procesā mainās — kāts / izliecas vai savērpjas, tiek bojātas klaņa lielās galvas un vāka dalījuma virsmas, var nodilt ieliktņi, sēžas urbuma virsma maza ja galva II, kā ari lielās galvas un vāka iekšēja virsma, ar kuru salagojas ieliktņi. Klaņa pārbaudei liecē un vērpē izmanto speciālu ierīci, kuras galvenās daļas ir kontrolplātne ar lapņiein un prizma. Augšējo (mazo) galvu uzliek uz tapņa, apakšējo (lielo) galvu — uz tapņa. Uz tapņa  cilindriskajām pakāpēm uzliek prizmu, kam ir trīs balstlaukumi. Ja klaņa kats nav ne izliekts, ne savērpts, galvu urbumu asini jabnt paralēlām (turklāt visiem trim balstlaukumiem jāsaskaras ar plātni). Iespējamo spraugu starp kādu bastlaukumu un plātni kontrolē ar spraugmēru. Pieļaujamais spraugu lielums katrā konkrētā gadījuma norādīts instrukcijas kartē.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

11

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

      Ja klaņa kats ir nedaudz izliekts vai savērpts, to taisno ar presi. Nedrīkst taisnot klani pēc mezgla salikšanas. Klaņus, kam nedaudz nodilusi lielās galvas un vāka urbuma virsma, remontē šādā veidā: novīlē, frczē vai piešāberē pēc plātnes dalijuma virsmas, ievērojot to, ka iekšējās cilindriskās virsmas izvirpošanas rezultātā ši urbuma diametrs nedaudz palielināsies; stipri bojātas dalījuma virsmas atjauno, veicot uzkausēšanu un Frēzēšanu. Ja nodilis ieliktņu babīta slānis, to ielej no jauna un pēc tam izvirpo ieliktņus. Mazās galvas izdilušo urbumu izvirpo līdz nākamajam remontizmēram un izgatavo jaunu ieliktni.

3.3.Cilindra remonts.[1.]

    Cilindra remonts. Veicot virzuļa grupas detaļu remontu, precīzi

jāievēro remonta tehniskās prasības. Nodilušus cilindrus pieņemts remontēt pēc 

remontizmēru sistēmas. Atjaunojot cilindru salāgojumā cilindrs-virzulis,

veic cilindra urbuma mehānisko apstrādi līdz lielākam remontizrnēram un

atbilstoši piemeklē jaunu virzuli ar lielāku diametru. Motoru cilindru

remont izmēriem, ko parasti nosaka izgatavotājrūpnīca, ir gradācija 0,5 ... 1

mm atkarībā no cilindra diametra. Ja, piemēram, sākotnējais (nominālais)

cilindra urbuma diametrs ir 101,57+00(i mm, pirmais remontizmērs ir

102,07+006 mm, otrais remontizmērs —  102,5710 06 mm utt. līdz pēdējam,

piektajam remontizrnēram 104,07+0’n6 mm. Pēdējam remontizmēram jābūt

tādam, lai cilindram saglabātos pietiekama stiprība.

    Cilindra darbvirsmu pieņemts remontēt pēc remontizmēru sistēmas. Atjaunojot cilindru salāgojumā ci1indrsvirzu , veic cilindra urbuma mehānisko apstrādi līdz lielākam remontizrnēram un atbilstoši piemeklē jaunu virzuli ar lielāku diametru. Motoru cilindru remontizmēriern, ko parasti nosaka izgatavotājrūpnīca, ir gradācija 0,5 ... 1 mm atkarībā no cilindra diametra. Ja, piemēram, sākotnējais (nominālais) cilindra urbuma diametrs ir 101,57+00(i mm, pirmais remontizmērs ir 102,07+006 mm, otrais remontizmērs — 102,5710 06 mm utt. līdz pēdējam, piektajam remontizrnēram 104,07+0’n6 mm. Pēdējam remontizmēram jābūt tādam, lai cilindram saglabātos pietiekama stiprība. Cilindra darbvirpriekšrocība, ka tiek daudzkārt izmantots cilindra korpuss vai cilindru bloks (jauna cilindra izgatavošana ir darbietilpīgs process).

    Cilindrus, kuru urbums nodiluma dēļ kļuvislielāks par pēdējo remontizmēru, atsevišķos gadījumos var atjaunot, izvirpojot urbumu unpēc tam iepresējot čaulu (čaulu izvirpotajā urbumā iepresē ar uzspīlējumu, bet pēc tam apstrādā čaulas urbumu līdz cilindra nominālajam izmēram). Ja cilindrā jau ir čaula, bet ta irnodilusi, čaulu ar izvirpošanas mašīnu vai virpu izvirpo līdz tuvākajam remontizmēram.Pēc izvirpošanas veic cilindru honēšanu, kurai jāatstāj 0,06 . .. 0,09 mm uzlaide. Ja uzņēmumā nav honēšanas mašīnas, cilindra urbuma apdares operāciju var izpildīt arī ar virpu vai urbjmašīnu, izmantojot slīpēšanas galvu. Pēc galīgās apstrādes cilindra iekšējās virsmas raupjumam jābūt Ra 0,4

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

12

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

3.4.Virzuļa remonts[1.]

Virzuļiem ekspluatācijas rezultātā nodilst gredzenu rievas  un virzuļa pirksta ievietošanai paredzētie urbumi, kā arī veidojas plaisas virzuļa galvas virsā un risēs uz virzuļa vadotnes  (ievērojami nodilst rievas, kuras atjauno, virpojot līdz remontizmēram).

Nelielos virzuļos pirkstam paredzētos urbumus izrīvē ar speciālu rokas rīvurbi, bet lielos virzuļos — izvirpo ar izvirpošanas mašīnu. (Izvirpošanu var izpildīt arī ar virpu, izmantojot speciālu ierīci.) Virzuļa pirksta sēža virzuļa urbumos (ar uzspīlējumu vai spraugu) atkarīga no virzuļa konstrukcijas un darbības apstākļiem.

Tos virzuļa vadotnes vai virzuļa galvas virsas iecirkņus, kuros ir ierāvumi vai uzplūdumi, apstrādā ar vīli, bet pēc tam notīra un pulē ar smalkgraudainu smilšpapīru. Virzuļus, kuriem ir plaisas, parasti izbrāķē.

3.6.Virzuļa pirkstu un gredzenu remonts[2.]

           Virzuļu pirkstiem nodilst, ārējā virsma, kas salāgota ar klaņa ieliktni un

virzuļa pielējumiem. Maksimāli pieļaujamā sprauga starp pirkstu un ieliktni

atkarībā no mašīnas tipa ir 0,1... 0,15 mm, bet pēc remonta spraugai jābūt

0,002 ... 0,025 mm. Nodilušus virzuļu pirkstus remonta laikā bieži apmaina

pret jauniem, jo to izgatavošanas darbietilpība ir neliela, un pielāgo

atjaunotajiem virzuļa un klaņa ieliktņa urbumiem. Dažreiz pirkstu ārējo virsmu

hromē, lai tie atbilstu palielinātajam izmēram. (Ja virzulis apmainīts pret

jaunu, jāievēro, ka pirkstam parej urbumu diametrs atbilst nominālajam

izmēram.)No visām klaņa-virzuļa grupas detaļām visvairāk nodilst virzuļa

gredzeni, it sevišķi — augšējais kompresijas gredzens. Gredzena nodilumu

vērtē pēc spraugas starp gredzenu un rievu, ka arī pēc spraugas gredzena

atslēgā (ja sprauga starp gredzenu un rievu lielāka par 0,3 .. . 0,4 mm, bet

sprauga atslēgā lielāka par 3 ... 4 mm, virzuļa gredzenu parasti apmaina).

Apmaina arī gredzenu, kas zaudējis elastību.

Remontpraksē virzuļa gredzenus parasti izgatavo šādi: apvirpo dobu čuguna cilindru un sagriež to atsevišķas gredzenu sagatavēs, turklāt ārējam un iekšējam diametram un augstumam atstāj uzlaides tālākai apstrādei. No katra gredzena izgriež nelielu iecirkni, iz-veidojot šķēlumu, kas ļauj gredzenam saspiesties, šķēlumā izveido t. s. atslēgu, kas kavē gāzu caurplūdi. Atslēga ir slīps izgriezums 45° leņķi vai arī pakāpjveida izgriezums ar taisnām malām (6.34. zīm. a). Otrais atslēgas veids ir drošāks, bet jāievēro, ka maza diametra gredzeniem nedrīkst izgatavot šādu atslēgu, jo atslēgas plānās ma¬las vieglāk nolūst. Gredzenus, kuru diametrs ir 300 mm un vairāk, saspiež gandrīz līdz šķēluma virsmu saskarei, salodē,. galīgi virpo gredzena ārējo un iekšējo virsmu, bet pēc tam atlodē šķēlumu.

Kati virzuļa gredzenam izveidots šķēlums un atslēga, ka ari galīgi apstrādātas gala virsmas, gredzenu izvirpo un apvirpo līdz vajadzīgajam izmēram. Apstrādei izmanto speciālus tapņus. Tapni izmanto, apstrādājot gredzena 2 iekšējo virsmu, tapnis  paredzēts gredzena arējas virsmas galīgai apstrādei. Virzuļa gredzena nostiprināšanai uz tapņiem izmanto atlokus un skrūvi.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

13

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

Pēc augstuma spraugai starp gredzenu un virzuļa rievu izremontētos salāgojumos jābūt 0,06... 0,12 mm. Šo spraugu pārbauda ar spraugmēru, ta atkarīga no mašīnas tipa. Liela izmēra gredzenus virzuļa rievām pielāgo, šāberējot un pēc tam lepējot gala virsmas uz plātnes. Ja iespējams, gredzenus labāk slīpēt ar plakanslīpmašīnu. Nelielus gredzenus pielāgo slīpējot. Ievietojot gredzenu atjaunotā cilindrā, ar spraugmēru pārbauda atslēgas spraugu. Pēdējās operācijas ir atslēgas pielāgošana un tīrīšana ar smalkvili vai galodiņu. Montējot gredzenus uz virzuļa, jānodrošina atslēgu vienmērīgs sadalījums pa cilindra perimetru, lai drošāk novērstu cilindrā esošo gāzu vai tvaika caurpluti

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

14

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts

4. Sūkņa tehniskā apkope un ekspluatācija[1.]

4.1. Pirmā eļļas aizstāšana[1.]

Pirmā eļļas aizstāšana notiek pēc 500 darba stundām, pēc nākamas eļļas aizstāšanas - saskaņā ar VII tabulu.

4.2 Tehniskā apkope [1.]

  Agrāk, ar ko izpildīt jebkādu operāciju pa tehnisku apkalpošanu, Sūknis ir jāapstādina ieturot procedūru-   Personālam, kurš ekspluatē sūkni, ir jāietur īpaši elementāri drošības likumi, lai pazeminātu līdz minimumam fiziskas traumas saņemšanas iespēju.

KV.33 521 02.1844.00.00.PR

Lapa

15

Izm.

Lapa

Dokum Nr.

Paraksts