Управление качеством

transportēšanas rādītāji,

tehnoloģiskie rādītāji,

likumdošanas prasībām atbilstības rādītāji,

unifikācijas rādītāji,

ergonomiskie rādītāji,

ekoloģiskie rādītāji,

estētiskie rādītāji.

 

4. Valsts metroloģiskā kontrole

No LR likuma  “Par mērījumu vienotību”:

7. pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles jomas

Valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti mērīšanas līdzekļi, kurus lieto:

1. cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā,
2. medikamentu, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu un pārtikas produktu izgatavošanā un kontrolē,
3. vides aizsardzībā un kontrolē,
4. darba drošības, tehniskās drošības un kustības drošības kontrolē,
5. tirdzniecības, banku, nodokļu, muitas un pasta operācijās,
6. energoresursu un citu resursu uzskaitē,
7. ģeodēziju un hidrometeoroloģijas darbos,
8. veicot izmeklēšanu un ekspertīzi.

Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, norādot to verificēšanas periodiskumu, apstiprina Ministru kabinets, ņemot vērā Metroloģijas centra un citu valsts institūciju priekšlikumus.

 

5. Kvalitātes novērtēšanas ekspertu metodes

 

Ekspertu metožu veidi:

• objektu salīdzinājums pa pāriem,
• objekta salīdzinājums ar normu,
• objektu klasificēšana (sadalījums pa šķīrām, pa grupām),
• objektu sadalījums pa rangiem (no labākā līdz sliktākā pēc kārta),
• procentuāla raksturlieluma novērtēšana no normas, no parauga.

Objekta apkopotā kvalitātes rādītāja izskaitļošanas kārtība:

2. Objekta kvalitātes novērtēšanas uzdevuma noteikšana.
3. Objekta atsevišķu kvalitātes rādītāju kompleksa sastādīšana.
4. Objekta atsevišķu kvalitātes rādītāju instrumentāla vai ekspertu novērtēšana.
5. Novērtēšanas rezultātu normēšana, tos ieviešana pie vienotas skalas  (veida «0 … 1» vai veida «augsts – vidējs – zems kvalitātes līmenis»).
6. Atsevišķu kvalitātes rādītāju svara koeficientu (svarīguma grādu) noteikšana.
7. Objekta apkopotā kvalitātes rādītāja izskaitļošana.

Jā atsevišķie rādītāji tika novērtēti uz skalas veida «augsts – vidējs – zems kvalitātes līmenis», apkopotā kvalitātes rādītāja izskaitļošanas formula:

Q = 1 – 0,5 Sq_ic - Sq_{iн .}

Šeit Sq_ic – vidējā kvalitātes līmeņa rādītāju svara koeficientu summa, Sq_iн – zemā kvalitātes līmeņa rādītāju svara koeficientu summa.

Jā atsevišķie rādītāji tika novērtēti uz skalas veida «0 … 1», apkopotā kvalitātes rādītāja izskaitļošanas formula:

               Q = SX_i q_{i .}

Šeit X_i  - atsevišķu kvalitātes rādītāju novērtēšanas normētie rezultāti, q_i -  atsevišķu kvalitātes rādītāju svara koeficienti.  

6. Produktu un pakalpojumu sertifikācija

 

Saskaņā ar LV likumu “Par atbilstības novērtēšanu”:

1) Atbilstības novērtēšanas objekti – produkti, procesi, pakalpojumi, kvalitātes pārvaldības sistēmas, speciālistu kompetence.

2) Atbilstības novērtēšana ir obligāta reglamentētajā sfērā un brīvprātīga nereglamentētajā sfērā.

3) Atbilstības novērtēšana reglamentētajā sfērā  attiecas uz produktiem, procesiem un pakalpojumiem to projektēšanas, izgatavošanas, pirmstirgus, tirgus, ekspluatācijas un utilizācijas stadijā, lai noteiktu, vai tie var izraisīt briesmas cilvēka dzīvībai, veselībai un videi.

4) Atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā veic sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas un testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas, kuru sarakstu Ekonomikas ministrija publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

5) Atbilstības novērtēšanu nereglamentētajā sfērā  veic kompetentas testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas.

6) Atbilstības novērtēšanas institūcijām ir jāatbilst nacionālo standartu prasībām, un to kompetencei jābūt izvērtētai saskaņā ar akreditācijas procedūras prasībām.

Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) savās rokasgrāmatās (ISO/IEC guides NN 7, 16, 27, 28, 40, 44) noteica produktu sertifikācijas procesa 8 shēmas:

2. tabula

Shēmas Nr.	Testu saturs	Ražošanas pārbaude	Inspekcijas kontrole
	Tipveida parauga testēšana	-	-
2	-,,-	-	No pārdevēja ņemtu paraugu testēšana
2 a	-,,-	Ražošanas stāvokļa analīze	-,,-
3	-,,-	-	No ražotāja ņemtu paraugu testēšana
3 a	-,,-	Ražošanas stāvokļa analīze	-,,-
4	-,,-	-	No ražotāja un pārdevēja ņemtu paraugu testēšana
4 a	-,,-	Ražošanas stāvokļa analīze	-,,-
5	-,,-	Ražošanas atestācija	Ražošanas uzraudzības pārbaude
6	-,,-	Kvalitātes pārvaldības sistēmas pārbaude	Kvalitātes pārvaldības sistēmas uzraudzības  pārbaude
7	Produktu partijas pārbaude	-	-
8	Katra izstrādājuma testēšana	-	-

 

 

 

 

Pakalpojumu sertifikācijas procesa shēmas:

3. tabula

Pārbaudes saturs	Shēmas Nr.
	1	2	3	4	5
Personāla atestācija	+
Procesa novērtējums		+
Ražošanas atestācija			+
Uzņēmuma atestācija				+
Kvalitātes pārvaldības sistēmas pārbaude					+
Pakalpojuma rezultāta pārbaude		+	+	+	+
Uzraudzības pārbaudes	+	+	+	+	+

 

Produkta (pakalpojuma) sertificēšanas procedūra ietver:

• sertifikācijas pieteikuma iesniegšanu,
• lēmuma par pieteikumu pieņemšanu, tajā skaitā shēmas izvēli (saskaņošanu),
• paraugu atlasi, identifikāciju un testēšanu,
• ražošanas novērtēšanu (jā shēma to paredz),
• iegūto rezultātu analīzi un lēmuma par atbilstības sertifikāta izsniegšanas iespēju pieņemšanu,
• sertifikāta un atbilstības zīmes lietošanas licences (atļaujas) izsniegšanu,
• informācijas publicēšanu par sertifikācijas pozitīviem rezultātiem,
• sertificētas produkcijas inspekcijas kontroli,
• koriģējušus pasākumus - gadījumos, jā produkts neatbilst noteiktajām prasībām vai nepareizi tiek lietota atbilstības zīme.

 

1. Sertifikācijas institūcijas. Akreditācijas noteikumi

 

Saskaņā ar LV likumu “Par atbilstības novērtēšanu”:

1) Latvijas Republikā  darbojas vienota, starptautiskajām prasībām atbilstoša nacionālā akreditācijas sistēma, kas veic noteiktas akreditēšanas procedūras un ievēro vienotas vadības principus. Nacionālas akreditācijas sistēmas darbību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

2) Kvalitātes sistēmu, personāla un produktu sertificēšanas un inspicēšanas institūciju un testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju akreditēšanu veic Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK).

Atbilstības novērtēšanas institūcijām ir jāatbilst sekojošo nacionālo standartu prasībām:

LVS EN ISO/IEC 17025 standarts – testēšanas un kalibrēšanas laboratorijām

LVS EN 45004 standarts – inspekcijas institūcijām

LVS EN 45011 standarts – produktu sertifikācijas institūcijām

LVS EN 45012 standarts – kvalitātes pārvaldības sistēmu sertifikācijas institūcijām  
LVS EN ISO/IEC 17024 standarts – personāla sertifikācijas institūcijām

LVS EN ISO 15189 standarts – medicīnas laboratorijām.

Galvenās akreditācijas prasības:

• juridiskās personas statuss,
• neatkarība,
• tehniskā kompetence (nepieciešamie resursi – personāls, infrastruktūra, iekārta, datu bāze),
• kvalitātes pārvaldības sistēma, atbilstoši ISO 9001:2000 standarta prasībām.

Akreditācijas procesa hierarhija Eiropā parādīta shēmā:

 

 

 

 

 

 

 

4.att. Atbilstības novērtēšana ES

 

 

 

 

Evalvācija – nacionālās akreditācijas sistēmas novērtēšana tās atzīšanai Eiropā.

Notifikācija – ES dalībvalsts ieteiktas atbilstības novērtēšanas institūcijas reģistrācija Eiropas komisijā un dalībvalstīs.

Ārvalstīs izdotie atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi Latvijas Republikā tiek oficiāli atzīti, ja starp Latviju un attiecīgo valsti pastāv savstarpēja vienošanās par atbilstības novērtēšanas sistēmu atzīšanu.

Latvijā ir tiesības piedāvāt produktus, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem ražoti vai laisti apgrozībā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Turcijā vai kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem ražoti kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Akreditācijas procedūra

1. posms

• Pretendenta (sertificēšanas institūcijas, testēšanas laboratorijas) sakārtošana atbilstoši nacionālajām standartam un pašnovērtējums.
• Iesniegšana akreditācijas pieteikuma LATAK.
• LATAK iesniedz pretendentam nepieciešamo dokumentu sarakstu un informāciju par akreditācijas procedūru.
• Pretendents sagatavo dokumentus un iesniedz LATAK.
• LATAK pārbauda dokumentus.
• Pretendents apmaksa rēķinu par akreditācijas procesa uzsākšanu.
• LATAK noslēdz līgumu ar pretendentu.

2. posms

• Tiek veidota ekspertu grupa.
• Ar pretendentu tiek saskaņota ekspertu grupa un novērtēšana programma.
• Novērtēšana saskaņā ar noteikto shēmu.
• Vadošais eksperts sastāda atskaiti ar neatbilstību protokoliem.
• Pretendents novērš uzrādīta neatbilstības un paziņo LATAK par gatavību tālākai novērtēšanai.

3. posms

• Pretendenta galīgā novērtēšana.
• Vadošais eksperts sastāda galīgās novērtēšanas pārskaiti.
• LATAK veic akreditācijas dokumentu analīzi.
• LATAK pieņem lēmumu par akreditācijas piešķiršanu un par akreditācijas sfēru.
• Informācija par akreditāciju tiek publicēta un ievadīta Akreditācijas valsts reģistrā. Pretendentam tiek izsniegta akreditācijas apliecība.

4. posms

• LATAK organizē ekspertu grupu.
• Ekspertu grupa veic akreditētas institūcijas kārtējo uzraudzību.
• Akreditēta institūcija sedz uzraudzības izmaksas atbilstoši līguma noteiktajām prasībām.

 

 8. Jaunā pieeja tehniskai harmonizācijai Eiropā. CE marķējums

 

1985. gadā  Eiropas Savienībā tika pieņemta jaunā koncepcija (jaunā pieeja) par vienotu produktu drošības prasību noteikšanu. Saskaņā ar to CE zīme ir obligāts Eiropas Savienības marķējums, kas norāda produkta atbilstību ES direktīvās noteiktām drošības prasībām.

Produktu var marķēt ar CE zīmi saskaņā ar vienu no metodēm, kas tika aprakstīti 8 moduļos:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.att. CE marķējums (moduļu pieeja)

 

 

Modulis A –  Ražotājs pats apliecina atbilstību galvenajām prasībām un marķē ražojumus ar CE zīmi.

Modulis B – Neatkarīgā institūcija nosaka konkrēta parauga atbilstību galvenajām prasībām un izsniedz parauga pārbaudes sertifikātu.

Modulis C – Ražotājs apliecina atbilstību apstiprinātajām paraugam un marķē ražojumus ar CE zīmi.

Modulis D – Tas pats, ka modulis C, + ražotājam  ir apstiprināta (sertificēta) ražošanas un gala produkta testēšanas kvalitātes pārvaldības sistēma (saskaņā ar standartu ISO 9001).

Modulis E – Tas pats, ka modulis C, + ražotājam  ir apstiprināta (sertificēta) gala produkta testēšanas kvalitātes pārvaldības sistēma (saskaņā ar standartu ISO 9001).

Modulis F – Tas pats, ka modulis C, + neatkarīgā institūcija novērtē ražoto produktu atbilstību un izsniedz atbilstības sertifikātu.

Modulis G – Eksemplāra novērtēšana. Neatkarīgā institūcija novērtē katra ražojuma atbilstību galvenajām prasībām un izsniedz atbilstības sertifikātu. Ražotājs marķē ražojumu ar CE zīmi.

Modulis H – Tas pats, ka modulis A, + ražotājam  ir apstiprināta (sertificēta) projektēšanas, ražošanas un gala produkta testēšanas kvalitātes pārvaldības sistēma (saskaņā ar standartu ISO 9001).

 

Produktu kategorijas, kurām noteiktas ES direktīvas un kurām ir nepieciešams CE marķējums:

iekārtas, kurās izmanto gāzveida degvielu,

trošu ceļi, kas domāti cilvēku pārvadāšanai,

celtniecības materiāli,

elektromagnētiskā  saderība,

iekārtas un aizsardzības līdzekļi sprādzienbīstamā vidē,

pirotehniskie materiāli,

lifti,

elektroiekārtas,

medicīnas izstrādājumi,

neautomātiskie svari,

iesaiņojums un iesaiņojuma atkritumi,

individuālie aizsardzības līdzekļi,

spiedieniekārtas un to kompleksi,

radio un telekomunikāciju terminālu iekārtas,

izklaides kuģi,

ražošanā  izmantojamās mašīnas,

rotaļlietas,

vienkāršas spiedtvertnes.

 

9. ISO standarti. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Termini un pamatprincipi

 

ISO - Starptautiskā  standartizācijas organizācija, nacionālo standartu organizāciju (ISO dalīborganizāciju) vispasaules federācija.

Starptautiskā  kvalitātes vadības pieredze ir apkopota starptautisko standartu ISO 9000 paketē. Šo standartu vēstures pirmsākumi ir meklējami amerikāņu kara standartos MIL – Q9858, 19. gs. 50. gadu beigās. Šie standarti ir kļuvuši par pamatu britu standartiem BSI 5750, kurus ir atbalstījis Britu standartu institūts 1979. g., standarts BSI 5750 arī ir standarta ISO 9000 pirmā redakcija, kuru Starptautiskā standartizācijas organizācija ir pieņēmusi 1987. g. martā.

ISO 9000 sērijas standarti – tā ir kvalitātes nodrošināšanas dokumentu pakete, kuru ir sagatavojuši starptautiskās delegācijas dalībnieki. Uz šo brīdi standartu ISO 9000 saime (sērija) sastāda pamatu jebkādas organizācijas stabilas kvalitātes sasniegšanai.

ISO procedūra paredz periodisku ISO 9000 standartu rediģēšanu, kas tiek pielietoti kvalitātes vadības jomā.

Galveno ISO sērijas standartu otrā redakcija, kas iznāca 1994. g., ietvēra sevī 24 standartus. Šādu daudzumu noteica tas, ka ISO 9000 sērijas standarti tika veidoti neatkarīgi no nozaru specifikas, taču turpmāk tie prasīja bāzes standartu precizēšanu tādās jomās, kā serviss, programmatūra, personāla sagatavošana un apmācība.

Aktuālo ISO 9000 standartu saime ietver standartus:

ISO 9000:2000 Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Pamatprincipi un vārdnīca.

ISO 9001:2000 Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības.

ISO 9004:2000 Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Vadības norādījumi darbības uzlabošanai.

ISO 19011:2002 Norādījumi kvalitātes un/vai vides pārvaldības sistēmu auditēšanai.

Attiecīgie Latvijas valsts standarti – LVS EN ISO 9000:2000, LVS EN ISO 9001:2000 utt.

ISO 9001:2000 standarts satur minimālas prasības, kurām jāatbilst darbu organizācijai kvalitātes garantijas nodrošināšanai neatkarīgi no tā, kādu tieši produkciju ražo uzņēmums vai arī kādus pakalpojumus tas sniedz. Tas nosaka prasības attiecībā uz kvalitātes pārvaldības sistēmu tiem gadījumiem, kad organizācijai ir nepieciešams nodemonstrēt savas spējas piegādāt produktu vai pakalpojumu, kas atbilst patērētāju prasībām un ir virzīts uz patērētāju apmierinātības paaugstināšanu.

ISO 9004:2000  standarts satur rekomendācijas, kas izskata kā kvalitātes menedžmenta sistēmas rezultativitāti, tā arī efektivitāti. Šī standarta mērķis ir organizācijas darbības uzlabošana un patērētāju un citu ieinteresēto pušu apmierinātības paaugstināšana.

ISO 19011:2002 standarts satur metodiskos norādījumus kvalitātes pārvaldības sistēmas  auditam (pārbaudei) un apkārtējās vides aizsardzībai.

Visi viņi veido saskaņotu standartu kompleksu uz KPS, veicina savstarpējo saprašanos nacionālajā un starptautiskajā tirdzniecībā.

Ja kvalitātes pārvaldības sistēma, kuras ietvaros tiek realizēti vadības procesi šajā organizācijā, atbilst ISO 9001:2000  standarta prasībām, tad patērētāji to uztver kā pārliecinošu pierādījumu firmas spējām nodrošināt produkcijas izlaišanu, darbu izpildīšanu vai pakalpojumu sniegšanu ar nepieciešamo kvalitātes līmeni.

Starptautisko standartu ISO 9000 saimes atšķirības pazīme ir tas, ka tie nosaka organizācijas atbildības pakāpi par kvalitāti. Uzņēmuma vadība atbild par politikas izstrādi kvalitātes jomā, par kvalitātes vadības sistēmas izveidošanu, ieviešanu un funkcionēšanu, kas tiek skaidri noteikts un noformēts dokumentāli. Pie vadības pienākumiem tiek pieskaitīts arī speciālistu izvēle un nepieciešamo resursu izdalīšana pakalpojumu sniegšanas procesam. Vadībai ir jānosaka nepieciešamais kompetences līmenis un jāseko savlaicīgai personāla kvalifikācijas paaugstināšanai. Uz organizācijas vadītājiem gulstas pienākums atklāt tos pakalpojumu kvalitātes rādītājus, kas iespaido to tirgus stabilitāti. Tāpat organizācijas vadība atbild par mērķu noteikšanu, kas nosaka lēmumus par jaunu pakalpojumu sniegšanu klientiem. Tas ir saistīts ar to, ka jaunu pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar jaunu kvalitātes programmu sagatavošanu, par ko arī ir atbildīga organizācijas vadības.

Standartu ISO 9001:2000 izmanto kontraktu situācijās (6. att.) un sertificēšanas procedūrā.

 

6.att. KPS ārējie sakari