Управление качеством

ISO 9000 standartu autori ir pārveidojuši šos TQM principus par 8 kvalitātes pārvaldības principiem, kas likti organizācijas kvalitātes pārvaldības sistēmas pamatā.

 

11.3. Vispārīgās kvalitātes vadīšanas (TQM) metodes

 

Objektīvai procesu norises un rīcību novērtēšanai un vadīšanai lieto Vispārīgās kvalitātes vadīšanas metodes (skat. 1. pielikumā).

Bieži aplūkojot kvalitātes problēmas, tiek minēti kvalitātes nodrošināšanas “septiņi paņēmieni ”kļūmju reģistrācija, Pareto analīze, Išikavas diagramma, histogrammas, izkliedes diagrammas,  regresijas analīze, procesu vadības kartes.

Kļūmju reģistrācija

Pirms datu vākšanas uzsākšanas jābūt skaidri zināmi turpmākai rīcībai ar tiem. Svarīgi ir sakārtot datus tādā veidā, lai atvieglotu to apstrādi un analīzi.

Kļūmju reģistrācijai izstrādā veidlapu, kurā norāda zināmo vai iespējamo kļūmju veidu, atsevišķi reģistrējot nenosauktās (“pārējās”). Metode palīdz racionāli un pārskatāmi apkopot datus par novērojamām kļūmēm, to veidiem un skaitu. Veicot kļūmju reģistrāciju, noteikti jābūt:

• skaidram datu vākšanas mērķim,
• reģistrētai datu izcelsmei (bez tās datu vērtība ir minimāla).

Pareto analīze

Ar kvalitāti saistītas problēmas parasti rada zaudējumus. Būtiski ir noskaidrot šādu zaudējumu cēloņus. Visbiežāk šo zaudējumu nozīmīgāko daļu rada tikai nedaudzi cēloņi no visiem iespējamiem. Nekvalitātes dēļ radušos zaudējumus visracionālāk samazināt var, koncentrējot spēkos šo nedaudzo cēloņu novēršanai. Uz šo nedaudzo būtisko  cēloņu noskaidrošanu arī orientēta to analīze ar Pareto diagrammu palīdzību.

 

                                                                                                    100%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                                                                                                     0 %

 

0          1       2          3           4         5          6           7          8

11. att. Pareto diagramma

 

Pareto diagrammu veidošanas secība:

1. Pieņem lēmumu par pētāmām problēmām un datu vākšanas paņēmieniem
• Kādas problēmas ir jāizpēta Piemēram: klientu reklamācijas, kļūmes ražošanā, piegādes termiņu neievērošana, vielu atgriešana piegādātājiem.
• Kādi dati jāiegūst un kā tos klasificēt Piemēram: kļūmju veidi, kļūmju rašanās vietas, iekārtas, ar kurām saistīta kļūmju rašanas
• Datu vākšanas metodes un periodiskums.
2. Izstrādā datu reģistrācijai piemērotas veidlapas.
3. Reģistrē datus veidlapā.
4. Sakārto datus Pareto diagrammas veidošanai.
5. Zīmē diagrammas asis

-vertikālās: uz kreisās ass uzzīmē iedalījumu no 0 līdz 100%

-horizontālo asi sadala intervālos, atbilstoši kļūmju veidu skaitam.

6. Zīmē stabiņveida diagrammu.
7. Zīmē kumulatīvo līkni (Pareto līkni): uz vertikālēm, kas atbilst katra intervāla labajiem  galiem uz horizontālās ass, atliek uzkrātām summām (rezultātiem vai procentiem) atbilstošas iezīmes un tās savieno ar taisnēm.

Veicot Pareto analīzi, ieteicams ievērot dažus padomus:

1. Izmantojiet dažādas klasifikācijas un veidojiet vairākas diagrammas. Problēmas būtību iespējams uztvert, aplūkojot parādību saistībā  ar dažādu grupu cēloņiem (darbinieki, iekārtas, izejvielas u.c.),  kamēr neizpaužas nedaudzi nozīmīgākie.
2. Nav vēlams, lai sadaļa “pārējie” būtu procentuāli liela. Ja tas tā ir, tad rūpīgāk jāpārlūko klasifikācija un jāmaina tās principi.
3. Vienmēr pārdomāt iespēju problēmu cēloņu vai kļūmju radītos zaudējumus novērtēt naudas izteiksmē. Ja problēmas cēloņu nozīmīgumu nevar novērtēt naudā, pētījumus var nebūt pietiekami efektīvs. Izmaksas vienmēr ir nozīmīgs kritērijs kvalitātes vadībā.

 

Išikavas diagramma (“zivs asaka”)

Ar kvalitāti saistītās problēmas iespaido ļoti daudz faktoru, starp kuriem eksistē noteiktas sakarības. Ļoti grūti atrisināt problēmu, nezinot šo sakarību struktūru. Išikavs diagramma palīdz izteikt attiecības starp dažādiem faktoriem ļoti vienkāršā un uzskatāmā veidā.

1953. gadā  Tokijas universitātes profesors Kaoru Jšiksva kādā uzņēmumā, apspriežot kvalitātes problēmas, izteiktās darbinieku domas apkopoja diagrammas veidā. Drīzumā šis paņēmiens izplatījās daudzos Japānas uzņēmumos. Patlaban šo diagrammu pazīst visā pasaulē un izmanto ne tikai kvalitātes problēmu pētīšanai, bet arī citos jomās.

Diagrammas vizuālā izskata dēļ, kā tas redzams attēla, to bieži sauc par “zivis asakas” diagrammu.

Noskaidrojot problēmas cēloņus, ieteicams aplūkot to no mainīguma viedokļa. Piemēram, ja tiek aplūkota kāda kļūme, iespējams  tās parādīšanās biežums dažādās nedēļas dienās ir atšķirīgs. Jums jāatbild uz jautājumu, kādēļ tā notiek. Tas rosinās uz pārdomām, ar ko viena nedēļas  diena atšķiras no citām.

Lai ievērtētu problēmas cēloņu nozīmīgumu, jāapzina pēc iespējas lielāks to skaits. Šāda pieeja saistīta ar diviem dažādiem darbības veidiem – iespējamo cēloņu maksimāla skaita atklāšana un to sistematizācija. Cēloņu atklāšanai ieteicama aktīva apspriešana darba grupā, kā piemēram, “prāta vētra”, kuras laikā visi grupas dalībnieki izskata savas domas par iespējamiem cēloņiem.

Nosacījumi kvalitātes darba grupas vadītāja darbībai:

• Galvenais mērķis -  vadīt procesu, nevis noteikt apspriedes saturu.
• Grupas vadītājam jāpanāk aktīva grupas dalībnieku piedalīšanās sarunā ar šādam darbībām:
• pamudināt un ļaut runāt
• palīdzēt dalībniekiem, kuriem ir grūtības domas noformulēšanā vai arī nedrošības sajūta
• rūpēties par darba grupas dalībnieku savstarpējo sapratni
• ievērot dalībnieku ieteikumus, rosināt izteikt viedokļus un uzdot jautājumus
• neveikt dalībnieku izteikumu vērtējumu
• atturēties pašam izteikt spriedumu
• ļaut izteikties visiem dalībniekiem
• uzturēt acu kontaktu
• uzmanīgi klausīties un uzdot atklātus jautājumus
• vispirms rūpēties par informāciju, pēc tam par argumentāciju
• izdarot kopsavilkums, vadīt sarunu vēlamā virzienā.

Cēloņu sistematizāciju ieteicams veikt secībā no “mazām asakām” uz “vidējām” un no “vidējām asakām” uz “lielām”. Lai diagrammu būtu pilnīga un nekas nepaliktu neievērots, diagrammas izstrādāšanas posmā jāiesaista pēc iespējas vairāk darbinieku.

Diagrammas lietderība ir būtiski atkarīga no problēmas formulējuma.  Abstrakti noformulēta problēma var negatīvi ietekmēt  diagrammas praktisko nozīmi.

Katras problēmas analīzei jāparedz atsevišķa diagramma. Mēģinot ar vienu diagrammu atrisināt vairākas problēmas, ļoti sarežģījas lēmumu pieņemšanas process.

 

                                                                                                                           „Mazā asakā”  

                                                                                                                                 

                                                                                                                                 „Vidēja asaka”   

„Mugurkauls”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. att. Išikava diagramma

Pēc diagrammas izstrādāšanas jānovērtē sakarības starp cēloņiem un problēmām. Objektīva vērtējuma iegūšanai vēlams diagrammā aplūkotai problēmai un tās iespējamiem cēloņiem noteikt mērāmus raksturotājus.

Diagrammas zīmēšanas secība:

• Jānoformulē problēma.
• Jāuzraksta problēma, jāiezīmē “mugurkauls” un jāuzraksta nozīmīgākie cēloņi (“lielās asakas”).
• Jāuzraksta nozīmīgākos cēloņus ietekmējošie (otršķirīgie) cēloņi (“vidējās asakas); pēc tam iespējams vēl sīkāks cēloņu iedalījumus (mazas asakas).
• Jāizanalizē cēloņu nozīmīgums un jāizdala būtiskākie, kuri visvairāk ietekmē problēmu.

 

 

 

1. pielikums

 

Kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādes tipveida programma

 

1. PAMATOJUMS IZSTRĀDEI

Kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrāde tiek īstenota saskaņā ar Kompānijas vadības lēmumu № ___ no 200_.g.___________ .

2. DARBU SATURS

Kvalitātes pārvaldības sistēmas izveidošanas procesā paredzēti 4 darba posmi.

Pirmā posmā tiek izpētīta esošā vadīšanas sistēma un noteikts otrā un trešā posma darbu apjoms un saturs.

Otrā posmā tiek formēta kopīga darba grupa kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentācijas izstrādāšanai. Šai pat posmā notiek Kompānijas augstākās vadības un darbinieku darba grupas apmācība kvalitātes vadīšanas jautājumos.

Trešā posmā tiek izstrādāti vadošie un metodiskie kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumenti. Izstrādātie dokumentu projekti tiek apspriesti darba grupas apspriedēs un nodoti Kompānijas struktūrvienību vadītājiem saskaņošanai un izmēģinājuma ieviešanas organizēšanai.

Ceturtā  posmā tiek organizēta izstrādāto kvalitātes pārvaldības sistēmas procedūru ieviešana, to koriģēšana un kvalitātes pārvaldības sistēmas pārbaude (audits).

 

3. IZSTRĀDES M<span class="Normal__Char" style=" text-decoration: none;