Автор работы: Пользователь скрыл имя, 05 Марта 2013 в 19:16, реферат
Reģionu attīstība ir valsts attīstības pamats. Labklājība ikvienam, ikkatrā reģionā, ejot visu reģionu līdzsvarotas attīstības ceļu, ir plaukstošu reģionu attīstības vīzija.
Reģionālās attīstības plānošana, īstenošana un sasniegto rezultātu izvērtēšana sniedz iespēju novērtēt
attīstības tendences, izdarīt secinājumus un pieņemt pamatotus lēmumus, tādēļ šis ikgadējais pētījums par
reģionu attīstību Latvijā ir būtiska reģionālās politikas īstenošanas un izvērtēšanas sastāvdaļa.
Pētījuma rezultāti un secinājumi, ņemot vērā 2009. gadā piedzīvoto ekonomisko situāciju valstī un tās
diktētās pārmaiņas gan valsts, gan pašvaldību budžetu ieņēmumu un līdz ar to izdevumu daļā, skarot atbalstu
reģionu attīstībai, nav pārsteidzoši.
IEVADS................................................................................................................................................ 6
I ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS LATVIJĀ................................................................. 8
Administratīvi teritoriālais iedalījums 2009. gada pirmajā pusē ........................................... 8
Administratīvi teritoriālās reformas gaita ............................................................................. 8
Administratīvi teritoriālais iedalījums pēc 2009. gada 1. jūlija............................................ 13
Plānošanas reģioni un statistiskie reģioni Latvijā................................................................ 13
Pašvaldības Latvijā un plānošanas reģionos....................................................................... 14
II PLĀNOŠANAS REĢIONU ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS ................................................................ 16
Plānošanas reģionu statuss un kompetence....................................................................... 16
Plānošanas reģionu teritorijas............................................................................................ 17
Demogrāfiskā situācija....................................................................................................... 17
Sociālekonomiskā attīstība................................................................................................. 26
III REPUBLIKAS PILSĒTU UN NOVADU PAŠVALDĪBU ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS........................ 44
Republikas pilsētu raksturojums......................................................................................... 44
Novadu raksturojums ........................................................................................................ 48
Pašvaldību vēlēšanas ......................................................................................................... 64
IV PAŠVALDĪBU FINANŠU RĀDĪTĀJU ANALĪZE ................................................................................ 68
Pašvaldību budžetu kopapjoms......................................................................................... 68
Pašvaldību budžetu ieņēmumi .......................................................................................... 69
Pašvaldību budžetu izdevumi ............................................................................................ 72
Pašvaldību finanšu izlīdzināšana ........................................................................................ 74
V TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS .............................................................................................. 80
Attīstības gada indekss...................................................................................................... 80
Attīstības ķēdes indekss..................................................................................................... 87
Iedzīvotāju skaita un teritorijas attīstības indeksa kopsakarība novados............................. 89
VI PAŠVALDĪBU RAKSTUROJUMS PĒC DAŽĀDĀM ATTĪSTĪBU IETEKMĒJOŠĀM PAZĪMĒM.............. 90
Pilsētu un lauku teritorijas.................................................................................................. 90
Pierobežas teritorijas.......................................................................................................... 95
Piekrastes teritorijas........................................................................................................... 98
VII REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS ATBALSTA INSTRUMENTI............................................................... 100
Nacionālie reģionālās attīstības atbalsta pasākumi .......................................................... 100
RAPLM un VRAA pārziņā esošais eS fondu atbalsts.......................................................... 105
Aktivitāte īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības sekmēšanai................................................ 111
RAPLM pārziņā esošais eS atbalsts eiropas teritoriālās sadarbības īstenošanai................... 117
Citi RAPLM pārziņā esoši atbalsta instrumenti .................................................................. 119
VIII TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA .................................................................................. 122
Attīstības plānošanas sistēmas tiesiskais ietvars................................................................ 122
Teritorijas attīstības plānošanas tiesiskais ietvars.............................................................. 123
Valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti................................................. 124
Reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ........................................................ 125
Pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti.................................................................... 126
NOBEIGUMS................................................................................................................................... 128
Lietotie saīsinājumi ........................................................................................................................................ 130
Izmantotā literatūra....................................................................................................................................... 131
1. PIeLIKUMS. Līdz 2009. gada 1. jūlijam pastāvējušo
administratīvo teritoriju attīstības indekss un pamatrādītāji............................................. 132
2. PIeLIKUMS. Plānošanas reģionu un kopš 2009. gada 1. jūlija pastāvošo
administratīvo teritoriju attīstības pamatrādītāji .............................................................. 139
3.1. PIeLIKUMS. Pašvaldību budžetu ieņēmumi 2009. gadā...................................................................... 143
3.2. PIeLIKUMS. Pašvaldību budžetu izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas 2009. gadā ........................ 146
3.3. PIeLIKUMS. Pašvaldību budžetu izdevumi pēc funkcionālās klasifikācijas 2009. gadā......................... 149
3.4. PIeLIKUMS. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rādītāji 2009. un 2010. gadā ....................................... 152
4. PIeLIKUMS. Plānošanas reģionu un kopš 2009. gada 1. jūlija
pastāvošo administratīvo teritoriju attīstības indeksi........................................................ 155
5. PIeLIKUMS. Valsts finansētā programmā „Mērķdotācijas pašvaldību investīcijām”
apstiprinātie projekti 2007.–2009. gadā .......................................................................... 157
6. PIeLIKUMS. VSID īstenošanas ietvaros eiropas Savienības fondu finansētie projekti
RAPLM un VRAA pārziņā esošās aktivitātēs 2007.–2009. gadā......................................... 169
tāpat kā iepriekšējos gados, bija Rīgas reģionā, kur, salī-
dzinot ar 2008. gadu, novērots mazākais tās sarukums
(par Ls 16). Vidzemes reģionā mēneša vidējā bruto darba
samaksa samazinājās par Ls 27, Zemgales – par Ls 25,
Kurzemes – par Ls 22, Latgales reģionā – par Ls 21.
* Datu avots: ceturkšņa statistikas pārskati par
komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un
fondu darbību, administratīvie dati.42
49. attēls. Vidējais darbinieku skaits un darba samaksas
fonds* (bruto) 2008. un 2009. gadā vidēji ceturkšņos.
2005.–2009. gada periodā strādājošo bruto mēneša
vidējā darba samaksa palielinājās no 143 līdz 240 latiem, savukārt neto darba samaksa palielinājās no 115
līdz 184 latiem.
Nabadzība un sociālā nevienlīdzība
2008. gadā CSP Kopienas statistikas apsekojuma ietvaros veica ienākumu un dzīves apstākļu izpēti
(eU-SILC).** Provizoriskie dati par 2008. gadu liecina,
ka Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis un joprojām
saglabājas augsts nabadzības risks, t.i., to personu
īpatsvars, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni.*** 2008. gadā nabadzības riska indekss****
saglabājās 2007. gada līmenī – 26 %. Proti, 2008. gadā
vairāk nekā ceturtā daļa (600 tūkst.) Latvijas iedzīvotā-
ju bija pakļauti nabadzības riskam, un tas ir ievērojami
vairāk nekā 2004. gadā (19 % jeb aptuveni 450 tūkstoši
valsts iedzīvotāju).
Pēc CSP veiktā apsekojuma datiem kopš 2005. gada
novērots straujš patērētāju rīcībā esošo ienākumu kā-
pums, kas ievērojami paaugstināja arī nabadzības riska
slieksni. Tas vienas personas mājsaimniecībai no 2004.
līdz 2008. gadam palielinājās 2,6 reizes, bet 2008. gadā
tā pieauguma temps samazinājās. 2008. gadā nabadzī-
bas riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai bija
Ls 2295 (skat. 50. tabulu).
50. tabula. Rīcībā esošo ienākumu un nabadzības riska
sliekšņa dinamika 2004.–2008. gadā.
Nabadzības riska rādītāji Latvijas statistiskajos reģionos atšķiras.* Pats augstākais tas bija Latgales reģionā,
kuram sekoja Vidzemes un Kurzemes reģions. Ievērojami
zemāks risks tikt pakļautam nabadzībai bija Rīgā un Pierī-
gas statistiskajā reģionā. Savukārt Zemgales reģionā nabadzības risks atbilda vidējam Latvijas rādītājam – 26 %
(skat. 50. attēlu).
50. attēls. Nabadzības riska indekss statistiskajos reģionos
2006.–2008. gadā.
* Nabadzības riska rādītājus CSP apkopo statistisko
reģionu griezumā.
* Pēc CSP definīcijas darba samaksa ir: tiešā darba
samaksa, regulārā darba samaksa un piemaksas,
neregulārās piemaksas un prēmijas, samaksa par
ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu,
mācību atvaļinājumu un citām nenostrādātām, bet
apmaksātām dienām, darbnespējas lapu A apmaksa,
darba samaksa natūrā.
** Lai nodrošinātu Kopienas statistikas sistemātisku
apkopošana par ienākumiem, to sadali, nabadzības
līmeni un struktūru saskaņā ar eiropas Parlamenta
un Padomes Regulu (eK) Nr. 1177/2003 (2003. gada
16. jūnijs), tika izveidota visas eS valstis aptveroša
statistisko pētījumu sistēma, ko dēvē par Kopienas
statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves
apstākļiem (eU-SILC).
*** Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento
rīcībā esošo ienākumu mediānas. Mediāna ir
statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas
sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai,
centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).
**** Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars
(procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais
ienākums ir zem 60 % no nacionālā ekvivalentā
rīcībā esošā ienākuma mediānas.43
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2008. gadā nabadzības riska indekss samazinājās Pierīgas un Kurzemes
reģionā (par 3 procentpunktiem katrā), palielinājās
Vidzemes un Zemgales reģionā (attiecīgi par 6 un 1
procentpunktu), bet Rīgā un Latgales reģionā nabadzības riska indekss saglabājās 2007. gada līmenī, turklāt saglabājās arī nevienlīdzības lielums – nabadzības
riska indekss Latgales reģionā bija 2,6 reizes augstāks
nekā Rīgā.
Nabadzības riska indekss ir atšķirīgs dažādās iedzīvotāju grupās. 2008. gada dati, salīdzinājumā ar
2007. gadu, liecina, ka, samazinoties ekonomiskās
aktivitātes līmenim un pieaugot bezdarbam, lielākā
mērā no tā cieta gados jauni cilvēki. Personu vecumā
no 18 līdz 24 gadiem nabadzības risks valstī pieauga
par 2 procentpunktiem un sasniedza 19 % (augstākais
rādītājs šajā vecuma grupā apskatāmo piecu gadu laikā), par 1 procentpunktu palielinājās nabadzības risks
vecuma grupās no 0 līdz 17 gadiem un no 25 līdz 49
gadiem. Savukārt vecuma grupās no 50 līdz 64 gadiem
un virs 65 gadiem nabadzības risks samazinājās (skat.
51. tabulu).
51. tabula. Nabadzības riska indekss atbilstoši vecuma
grupām 2004.–2008. gadā.
Salīdzinot 2008. gada datus ar 2004. gada datiem,
redzams, ka nabadzības riska indekss pieauga visās vecuma grupās. Par 2 procentpunktiem palielinājums bija
vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 49
gadiem, par 3 procentpunktiem – vecuma grupā no 50
līdz 64 gadiem, par 4 procentpunktiem – vecuma grupā no 0 līdz 17 gadiem. Savukārt personu vecumā virs
65 gadiem nabadzības riska indekss palielinājās vairāk
nekā divkārt.
Valstī vidēji nabadzības risks personām vecumā no
18 līdz 64 gadiem 2008. gadā saglabājās iepriekšējā
gada līmenī (20 %). Šajā vecuma grupā nabadzības risks
pieauga Rīgā, Vidzemes un Zemgales reģionā, bet samazinājās Pierīgas un Kurzemes reģionā, un bez izmaiņām
palika Latgales reģionā.
Lielā mērā nabadzības riskam tika pakļautas tās
mājsaimniecības, kuru ienākumu pieaugums atpalika no kopējā ienākumu pieauguma tempa valstī, tās
mājsaimniecības, kuras ievērojamā mērā ir atkarīgas no
valsts sociālās palīdzības un pensijām (sociālajiem transfertiem*). Kā var redzēt 52. tabulā, sociālie transferti
būtiski samazināja nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļu, tomēr piecu gadu laikā to ietekme sarukusi.
2004. gadā nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas samazinājās par 21 procentpunktu,
bet 2008. gadā – par 12 procentpunktiem.
52. tabula. Nabadzības riska indekss pirms un pēc sociālo
transfertu saņemšanas 2004.–2008. gadā, %.
Jaunākie salīdzināmie eU-SILC apsekojuma dati par eS
dalībvalstīm ir par 2007. gadu. Latvija uz kopējā eiropas
Savienības fona raksturojama kā valsts ar augstāko nabadzības risku. Tajā pašā laikā nabadzības riska slieksnis
Latvijā ir septītais zemākais, un tas pārsniedz šo rādītāju
ne tikai Rumānijā un Bulgārijā, bet arī Polijā, Lietuvā,
Ungārijā un Slovākijā.
Iedzīvotāju noslāņošanos vai ieņēmumu jeb materiā-
lo labumu sadalījuma vienlīdzību raksturo arī Džini koeficients.** Tā vērtība statistiskajos reģionos 2008. gadā
liecina, ka lielākā noslāņošanās ienākumos bijusi Pierīgas
un Kurzemes reģionā, savukārt mazākā nevienlīdzība
raksturo Zemgales reģionu (skat. 53. tabulu).
53. tabula. Džini koeficients statistiskajos reģionos
2006.–2008. gadā.
* Pensijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts
sociālie pabalsti, pašvaldību sociālās palīdzības
pabalsti, stipendijas, saņemtie alimenti,
saņemtā nauda un materiālā palīdzība no citām
mājsaimniecībām.
** Džini koeficients raksturo, cik vienlīdzīgi valstī tiek
sadalīta ienākumu masa. Tas variē no 0 līdz 100.
Vienlīdzīgs nullei tas ir, ja pastāv absolūta vienlīdzība,
bet tas ir 100, ja pastāv absolūta nevienlīdzība
ienākumu sadalē. Tātad, jo lielāka nevienlīdzība
ienākumu sadalē, jo lielāks koeficients.